Pirms laiciņa kāds cilvēks apgalvoja, ka man ļoti labi izdodoties tēlot mulsumu. Man liekas ļoti savādi, ka no malas izskatās, ka es tēloju. Cilvēki un pasaule mani ļoti mulsina un biedē. Es nespēju nolasīt un izprast visādu darbību un uzvedības motivācijas, un tas rada mūžīgi klātesošu neērtības sajūtu, kas saaug ar kaut kādu neveiklības/neiederīguma sajūtu pašai par sevi. Komunikācija ir mans lielais izaicinājums, kam es tikai pašreizējā dzīves posmā ļaujos. Nezinu, kā man izdodas, bet es ceru tikt vaļā no mulsuma un bailēm kā pamatstāvokļa.