Un katru gadu es brīnos, kā cilvēki iztur ārprātīgo aukstumu un slapjumu, man ir abnormāli grūti saņemtes iet ārā un ārī iekšā lāgā neko negribas darīt. Labi, ka vismaz te iekšā nav tik ārprātīgi auksti, kā bija mums ar T, tas bija dramatiski. Bet nu jā – ar mani jau moš kaut kas vienkārši nav ok, man salst kājas arī šajos zābakos, jakā gan pagaidām ir diezgan silti, tikai rāvējslēdzējs tāds, ko man nekādi neizdodas aiztaisīt, bet nu ir arī. spiedpogas.