Vispār ir bijis tāds laiks, kad es normāli ceļos divos naktī. Kaut kad, kad dzīvoju kopā ar T. Skaidri atceros, ka vienā tādā naktī es pamodos un grasījos zvanīt mammai, lai palūgtu zupas recepti - tolaik es biju ļoti aizrāvusies ar estgatavošanu - un pamodusies ar sajūtu, ka šodien jāvāra zupa. Biju ārkārtīgi vīlusies saprotot, ka ir pārāk vēls, lai zvanītu mammai. Man vispār ir diezgan dīvaina dzīve.
(jā, um, kad es tā padomāju par zupu, saprotu, ka man briesmīgi gribas kādu normālu siltu maltīti. ) Bet šajā dzīves posmā es diemžēl neesmu aizrāvusies ar kulināriju naktīs.