Vakar sēdēju uz balkona, briesmīgi pūta, un pēkšņi es iedomājos, cik labi, ka vairs nav vasara. Pati nobrīnījos. Man taču vienmēr ir tik grūti aukstajos gadalaikos. Bet nezinu, vasaras manā dzīvē vienmēr ir kaut kādas plēsīgas un nejaukas. Laiks, kad viss ir noārdījises līdz skeletam, kad jāpieņem lēmumi. Tālāk var vienkārši dzīvot tajā realitātē, kuru esmu sev izvēlējusies. Līdz nakts vidum skatījos seriālus, ēdu un smējos. Tad pazuda interneta un televīzijas signāls. Lija. Un es gāju gulēt.