Man reizēm ir ļoti grūti saprast, vai kaut kādas lietas, ko es nolemju darīt, ir nepieklājīgas vai arī pilnīgi normālas, vienkārši agrāk man nebūtu pieticis drosmes. Principā jau es labi saprotu, ka pieklājība ir subjektīvs jēdziens, un parasti vados pēc pašpieņemtiem pieklājīguma standartiem, tomēr ar lietām, kuras vēl nekad agrāk nav darītas, rodas šaubas, vai nejauši nepastāv iespēja izdarīt kaut ko tādu, par ko visiem liksies: "ārprāts, šis gan bija briesmīgi".