Bērnība

citi bērni jau gulēja
kamēr es zīmēju pēdējo melno punktu
uz bizbizmārītes platās sarkanās muguras
vilku beidzamo zelta staru
bālganām piena plēvei līdzīgām debesīm
piekārtai saulei jau toreiz
man nogura rokas cenšoties salipināt
plastilīna zaķus un lapsas
(vēl tagad starp pirkstiem jūtu
pēc guašām smaržojošu lipīgumu
ko tā arī nav izdevies nomazgāt)

viņi nāca naktīs
rudi brūni un pelēki bezformīgi ķēmi
šņākdami ielīda starp palagiem
lai atriebtos par to ka
manas rokas bijušas par kuslu
lai iemīcītu viņos dzīvību
par to ka man trūcis iztēles
lai viņu staipīgajos apveidos saskatītu līksmus meža iemītniekus
kas ķepās satvēruši burkānu vai groziņu

vēlāk piešķīru viņiem melnu un baltu miesu
naksnīgā šaha partijā
lai spēlē līdz aizmieg