No Bīskapa dvesa tāds miers, kaut kas līdzīgs fatālismam, nē, nekāds fatālisms, drīzāk absolūta saskaņa ar pasauli — pasaule viņu tiecas iznīcināt, bet Bīskaps allaž atrod izeju. Ja nav ko pīpēt, var nopīpēt dzejoli. Kaut visu krājumu. Nieks, pēc tam uzrakstīsies jauns. Vai nav ģeniāls nodaļas virsraksts, ko — “Es iepīpēju dzeju”? Viss ir pavisam vienkārši.

(Guntis Berelis "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem")