Es vienkārši nesaprotu, kā tas strādā. Es domāju iemīlēšanās. Kas notiek smadzenēs, kāpēc tu pēkšņi izjūti tādu vilkmi pēc kāda principā pilnīgi sveša cilvēka? Varbūt Koplendam ir taisnība, kad viņš raksta, ka katram no mums ir kāds svešinieks, kuram piemīt vara pār mums. Ir taču tik daudz brīnišķīģu un patīkamu cilvēku, kuros varētu iemīlēties (nu, labi, es nemaz pati tam neticu, ka tik daudz viņu ir), bet es to tāpat nesaprotu, kāpēc man tik ļoti sāp? Kāpēc ir tik mokoši lasīt šī kāda rakstītās lietas? Un kad tas beigsies?