Vienmēr, kad lasot, par kaut ko iesmejos, suns tūlīt izskrien uz balkona, lai noskaidrotu, kas noticis, līdzīgi kā tād, kad šķaudu vai klepoju, un tad man mēdz uznākt nekontrolējamas smieklu lēkmes par sīkām, bieži ne kā jokiem domātām frāzēm, jo man ir kāda smiešanās problēma, liekas smieklīgas lietas, kas nevienam citam tādas neliekas, un grūti nomierināties. Pārlasu tās vietas un raustos krmapjos, kamēr suns uztraukti skraida man apkārt, luncina asti un rūc.