Es nespēju izturēt to mētāšanos no vienas sajūtas otrā - no kaislības pret dzīvi, kas dod pārliecību, ka tās dēļ es varu visu, uz briesmīgo izmisumu un pamestības sajūtu. Un izmisums jau nav tikai par slimību, tas tā ir bijis vienmēr, viss tas sūda pārjūtīgums, paralizējošās bailes, ko pasaule man iedveš, milzīgā bezspēcība tās priekšā.