Blakusistabā sēdēja trollīša Mumina tētis un rakstīja savus memuārus. Kopš viņš bija uzcēlis steķus laivai, nebija atgadījies nekas interesants, tāpēc viņš ņēmās aprakstīt savu bērnību. Tā viņu tik ļoti aizkustināja, ka viņš gandrīz vai apraudājās. Tētis bērnībā bija neparasts un apdāvināts bērns, kuru neviens nesaprata. Arī pieaugušu viņu tāpat nesaprata, un viņa dzīve izvērtās bezgala grūta. Trollīša Mumina tētis rakstīja un rakstīja, un domāja par to, ka visi nožēlos savu izturēšanos, lasot viņa memuārus. Tad viņš atkal kļuva priecīgs un pie sevis noteica: "Tā viņiem vajag!"
Tai brīdī uz papīra uzkrita plūme, atstādama lielu, zilu traipu.

(Tūve Jansone "Burvja cepure")