Hehe, klausos visādus bron-hītus, un tur viens cilvēks saka, ka jau skolas laikā esot paticis audzināšanas stundu vietā iet garās, bezmērķīgās pastaigās, nez kāpēc atcerējos, ka pamatskolas laikā es mēdzu bastot stundas un iet sēdēt pie jūras, labi, tas jau vēl būtu normāli, bet pavasarī un rudenī es reizēm biju paņēmusi līdzi peldkostīmu un gāju arī peldēties, tas bija kādā septītajā klasē, pēc tam gāju uz skolu ar slapjiem matiem, un visi par mani smējās, par mani gan smējās vienmēr, bet jā - šobrīd man tas liekas reizē smieklīgi un iespaidīgi. Man pietrūkst tās tā laika drosmes, kaut arī izdarības, protams, mēdza būt stulbas.