"Ir kritiska situācija, mēs sēžam depo stāvlaukumā un plānojam, kā pēc piecām dienām dzīvosim teltī parkā, ļoti skumji, bet man nāk smiekli".
Pēc tam es ierosināju, ka vajag iet stopēt, lai nav jābrauc autobusā ar visām tām kastēm, tā mēs arī darījām, bet cilvēki uz mums nosodoši skatījās, tāpēc tomēr gājām uz autobusu, kad bijām izkāpušas, nolēmu, ka varētu apsēsties uzpīpēt, bet izrādījās, ka man nav šķiltavu.