Tu esi mana glābēja. Lai gan par krūšturi man īpaši nav kauns, jo, paskatoties mūsu dzīvoklī, tak ir skaidrs, kāds cilvēks es esmu un nemaz to neslēpju. Par to otru lietu es gan nebūtu gribējusi, ka viņi to ierauga, paldies Tev, man gan tas mūsu slēpšanas plāns likās aizdomīgs, es gan neredzēju, cik neuzkrītoši Tu sper to lietu zem gultas, jo pati tobrīd izlikos, ka meklēju vīna attaisāmo, kuru biju paslēpusi zem džempera – mēs esam pavisam normāli cilvēki. :D