- Vajadzētu dzīvot pilsētā bez kokiem, koki kliedz, līdzko te saceļas vējš, un tas te ir vienmēr, vienmēr, atskaitot divas dienas gadā; jūsu vietā es ietu prom no šejienes, es nepaliktu; te visi vai gandrīz visi putni ir jūrasputni, ko atrod nobeigušos pēc vētrām, un, kad negaiss pāriet un koki vairs nekliedz, tad dzird putnus kliedzam pludmalē, it kā tos nonāvētu, un bērni tāpēc nevar gulēt, nē, es iešu prom.
- Taisnība, šajā pilsētā vējš pārstāj pūst tik reti, ka tādās reizēs cilvēki it kā smok. Es to jau esmu ievērojis.

(Margarita Dirasa "Moderato cantabile")