Kāpēc mēs visi četri tādi esam? Kāpēc cilvēki, kas kliedz skaļāk par pārējiem, mūs iespaido? Kāpēc agresīvi cilvēki mūs padara lēmētus?
Kas ar mums nav kārtībā? Kur beidzas labā audzināšana, un kur sākas gļēvums?
(..)
Mēs sev sakām, ka tas viss ir šķietamā vienaldzība, šī atturība, arī vājums, tā ir mūsu vecāku vaina.
Viņu vaina vai viņu nopelns.
Jo tie bija viņi, kas mums atklāja grāmatas un mūziku. Tie bija viņi, kas mums atklāja citu pasauli un citādāk lika paskatīties uz lietām. Augstāk, tālāk. Tajā pašā laikā viņi aizmirsa piešķirt mums pašpaļāvību. Viņi domāja, ka tā atnāks pati. Ka esam mazliet apdāvināti dzīvei un ka komplementi samaitās mūsu ego.
Garām.
Tā joprojām nav atnākusi.
Un te nu mēs esam. Brīnišķi lūzeri. Klusi iepretī uzbudinātajiem ar savu revolūciju čībās un vieglo nelabumu.

(Anna Gavalda "Skaists izrāviens")