Man kaut kādā ziņā liekas, ka attieksmei pret militāru vardarbību un terorismu var vilkt analoģijas ar visnotaļ liekulīgo attieksmi pret dzīvnieku nogalināšanas praksēm (t.i. industriālā lopkopība ir ok, jo mums taču visiem vajag ēdienu, bet viens pūkains meža zvēriņš, kas nomiris ātri un bez liekām ciešanām, ir šausmīga nežēlība).

Cilvēki Ukrainā un Sīrijā ir tomēr "mazāk cilvēki" nekā cilvēki lielākajās Eiropas pilsētās. Par katra Eiropā notikuša terorakta upuriem sēro un viņus piemin, un tiem, kuri ir atbildīgi par notikušo, amatpersonas izsaka publiskus draudus, kamēr citviet var iet bojā n reizes vairāk cilvēku, un līdzīgas reakcijas neseko.

Rietumu pasaulē mēs neslepkavojam uz ielas un ar to nelepojamies. Un es personiski arī to uzskatu par lielu progresu un vērtību. Bet tas nenozīmē, ka viss ir ok.