Problēma ir tāda, ka cilvēki sevi sāk mierināt, ka viss taču būs labi, Trampu iegrožos ASV neaptveramais institūciju un organizāciju aparāts, un viņam būs sasietas rokas darīt visas tās briesmas, ko viņš ir apsolījis, un vēl to, ko droši vien noklusējis, bet uz šādām domām cilvēkus mudina principi, ko viņi līdz šim ir novērojuši politikā un demokrātiskā valsts pārvaldē - you can think and wish whatever you think and wish, but at some point you have to comply with the rules, un tieši tas ir tas, ko savās pēcvēlēšanu runās dara Klintone un Obama, viņi nepaziņo, ka Tramps ir bīstams un neaicina uz protestu (kaut arī es, protams, nevaru to par 100 % apgalvot, jo es jau viņus nepazīstu), tomēr, balstoties tajā, ko viņi iepriekš teikuši, var diezgan droši apgalvot, ka viņi kaut cik apjauš Trampa bīstamību, bet viņi dara to, ko labs politiķis dara situācijā, kurā ir zaudējis cīņu, proti, mēģina sadarboties - un te ir tā lielā problēma: visi kaut kā sagaida, ka Tramps darīs tāpat, ka sistēma viņu iegrožos, iedzīs stūrī, piejaucēs, bet viņa līdzšinējās runas un uzvedība liecina, ka viņš tāpat kā citi vēstures psihi negrasās ļaut sistēmai sevi iegrožot, viņš darīs, kā gribēs, un vēlēšanas vēl bija tas punkts, kurā viņam bija nepieciešams cilvēku atbalsts - nu, jo tu nevari vienkārši out of the blue sākt realizēt savas slimās idejas, tev jāiefiltrējas, jāiegūst vara, jāiepatīkas vismaz daļai cilvēku, un tad var sākt realizēt, jo tobrīd cilvēkiem vienkārši vairs nav atkāpšanās ceļa. Hitlers arī nesagrāba varu vienā dienā.
Manuprāt, šis būtu tas brīdis, kurā būtu jāsākas reālai panikai un trauksmei, nez protestiem, kaut kam, kas vēl varētu kaut ko mainīt, jo šis ir beigu sākums, bet, kā jau Tobiass Stouns norāda savā esejā, mēs padodamies, mēs samierināmies, un galu galā - mēs esam mazākumā.
Un nav jau tā, ka man būtu kaut kāds plāns, vienkārši tas, kas mani šokē un skumdina, un ne jau tikai Trampa sakarā, tāpat arī saistībā ar nejēdzībām, kas notiek LV, piemēram, ir cilvēku acu aizmālēšanas politika: "ir taču, ok, klūst arvien labāk, būs jau labi...." Nē, nekļūst labāk - nav OK!
Manuprāt, šis būtu tas brīdis, kurā būtu jāsākas reālai panikai un trauksmei, nez protestiem, kaut kam, kas vēl varētu kaut ko mainīt, jo šis ir beigu sākums, bet, kā jau Tobiass Stouns norāda savā esejā, mēs padodamies, mēs samierināmies, un galu galā - mēs esam mazākumā.
Un nav jau tā, ka man būtu kaut kāds plāns, vienkārši tas, kas mani šokē un skumdina, un ne jau tikai Trampa sakarā, tāpat arī saistībā ar nejēdzībām, kas notiek LV, piemēram, ir cilvēku acu aizmālēšanas politika: "ir taču, ok, klūst arvien labāk, būs jau labi...." Nē, nekļūst labāk - nav OK!
4 comments | Leave a comment