Tas, kas man būšanā šeit liekas pats brīnišķīgākais, ir katras dienas beigās piedzīvojamā sajūta, ka izdarīts ir pietiekami. Arī tajās dienās, kurās esmu ļoti ilgi gulējusi, bijusi pastaigāties un lasījusi grāmatu. Sajūta, ka tām visām lietām ir vērtība. Ka tās tāpat kā visdažādākās pieredzes, domas un jūtas akumulējas, sašķirojas, transformējas un tad kaut kad top par rakstītu tekstu.
Labi, ka ir pasaulē tādas laika ieloces, kur ieritināties un kādu brīdi padzīvot tikai un vienīgi sev.