Kopumā domājot par universitāti, es ļoti, ļoti ceru, ka nekas nesabojāsies, un viss kļūs arvien labāk, jo šis bija patiešām visnotaļ brīnišķīgs semestris, kurā es beidzot jutos tā, ka man nav visu laiku jāiespringst kaudzes problēmu un visādu nepatīkamu situāciju un starpgadījumu dēļ, un es varu patiešām koncentrēties lietām, ko es daru, pēc būtības. Šis bija semestris, kurā es ar dažiem izņēmumiem saņēmu palīdzību, kad man tā bija vajadzīga, vairs necīnījos ar tekstu problēmu, jo visos tajos kursos, kur tiešām notika nopietns un sakarīgs darbs, tā par 90 % bija atrisināta, un es nepavadīju trešdaļu laika, ko vajadzētu veltīt reālajam darbam, pati meklējot tekstus. Izņemot vienu nepatīkamu sarunu pašā semestra sākumā, nebija nevienas reizes, kad kāds man mēģinātu nokomunicēt vēstījumu, ka ar mani kaut kas nav ok vai ka man šeit nevajadzētu būt.

Šajā semestrī viss bija tiešām ļoti, ļoti labi, un es par to esmu ļoti pateicīga visiem iesaistītajiem gan uni, gan ārpus tās.

Un jā - es, patiesībā, esmu diezgan sajūsmā par to, ka tūliņ sāksies jauns semestris, un, kāpēc gan lai es nebūtu?

Interesanti, kā cilvēki visās tajās mazajās stacijās zina, ka viņi grasās kāpt pareizajā vilcienā, t.i. tajās, kur ir tikai viens perons.