Es nesaprotu, kā darbojas enerģijas sadalījums - vai nu man vispār nav spēka, un es guļu līdz trijiem pēcpusdienā ar sajūtu, ka man negribētos celties vispār nekad, ja varētu izvēlēties, vai arī es nakts vidū nevaru aizmigt, telefonā klausos mūziku, plānoju, ko varētu tuvākajā laikā darīt un nevaru sagaidīt, kad pienāks rīts un es varēšu iet uz lekcijām (tikai man ir aizdomas, ka no rīta es tik lieliski nejutīšos). Un šie stāvokļi visu laiku pārplūst no viena otrā, un ir tik neparedzami.

Un tas nav tikai par sačakarētu diennakts ritmu, bet pilnīgu spēku izsīkumu pretstatā absolūtai sajūsmai un enerģijas uzplūdiem.

Viena no šodienas foršākajām uni pērlēm: "ja bēgļi Latvijā ielēktu pār ugunskuru, mēs viņus uzreiz pieņemtu"

Bet vispār es no negulēšanas jau esmu citā realitātē.