Kā nekļūt par to, kas tu neesi?

Vēl viens pozitīvās domāšanas aspekts. :)
Es savā dzīvē, mēģinot noskaidrot, kāpēc tieši man kaut kas ir jādara, esmu saņēmusi atbildi "tāpēc, ka es tā teicu" tik daudz reižu, ka man laikam ir izstrādājusies diezgan spēcīga imunitāte pret autoritatīvu, sakarīgus argumentus nesaturošu pavēles izteiksmi.

Ja manā bērnībā/pusaudžu gados cilvēki nebūtu pret mani izmantojuši tik daudz visāda veida psiholoģiskas vardarbības un manipulēšanas, tad es, nez vai, būtu nonākusi līdz atziņai, ka, ja vien kāds pret tevi nelieto fizisku spēku, lai mēģinātu piespiest kaut ko darīt, patiesībā tevi ierobežo daudz mazāk lietu, nekā varētu šķist. Ja vien izdodas kaut nedaudz atmudžināt visus tos duļķainos pavedienus un pabāzt galvu no šausmīgās vainas un kauna sajūtas, tu saproti, ka ir ļoti daudzas ļoti nejaukas situācijas, no kurām tu vari tiešā vai simboliskā veidā vienkārši "piecelties un aiziet", un nekas briesmīgs nenotiek - nu, tajā nozīmē, ka zeme nepaveras, un milzu gļotains pūķis tevi neaprij.

Labi, es to "vienkārši" liktu pēdiņās, protams, bet principā tas ir iespējams.

Izsakoties līdzībā, es laikam esmu tas bērns, kurš ir sapratis, ka "ja tu šitā vēlreiz izdarīsi, atnāks citplanētieši un saceps tevi gaļas kotletēs" draudi ir baltiem diegiem šūti un patiesībā padara smieklīgu pašu draudētāju.