Praids bija lielisks. Tik mierpilna, gaiša un priecīga sajūta.

Kaut arī, vismaz, cik man zināms, nevienā brīdī pie debesīm neparādījās varavīksne, visa šī diena ir bijusi gaiša prieka, maiguma un jauku notikumu piepildīta, jau sākot ar to, ka no rīta coffee inn, par spīti nelāgajām priekšnojautām, tomēr atradās kaut kas sāļš un veģetārs brokastīm (veģetāras pārtikas trūkums ir mana mūžīgā problēma, ēdot ārpus mājām).

Mani tik ļoti iepriecināja, ka Praidā dominēja miers un priecīgi pacilāta noskaņa, bija tāda sajūta, it kā bez vārdiem tiktu nodots tieši tas vēstījums, kura dēļ šis pasākums notiek, proti, miera, mīlestības un vienlīdzības vēstījums.

Šis izklausīsies ķecerīgi, bet es, godīgi sakot, pēdējā ļoti, ļoti ilgā laikā, ja vispār kādreiz, neatceros apmeklējusi tādu masu pasākumu, kurā es justos tik iederīga un vajadzīga, bet reizē netraucēta un nemocīta, kā tas bija šodien. Es laikam piedzīvoju un sapratu to sajūtu, kāpēc cilvēki apmeklē dziesmu svētkus vai salūtus - to visaptverošo kopības un līksmes sajūtu. Es tādu parasti nepiedzīvoju, jo mani biedē pūlis, uzrunās kāds parasti pagūst pateikt sviestu, man ir ilgi jāsēž vai jāstāv uz vietas, bet šeit es varēju iet un ar savu klātbūtni apliecināt, ka man ir svarīgi, lai cilvēki drīkstētu būt par to, kas viņi ir, un par to netiktu sodīti vai izsmieti. Un tajā pašā laikā par spīti tam, ka šis taču it kā ir tāds pasākums, kurā ļaudis ejot demonstrēt savu seksualitāti, es jutos tik citu cilvēku netraucēta, kā neatceros sevi jūtamies nevienā pūļu pasākumā, kurā jebkad esmu bijusi. Neviens man nespiedās un negāzās virsū, neuzbāzās ar komunikāciju, kad es to negribēju, un vispār nebija nevienas epizodes, par kuru šķistu "šis gan nav forši", pat tas L aprakstītais nemiernieks, kuru esot turējis cits čalis, man likās visai iederīgs kopainā, ja atskaita faktu, ka es viņu tāpat neredzēju. :)

Es jau to apzinos visu laiku, bet es vienkārši ikdienā nemēdzu vienlaikus sastapties ar cilvēkiem no dažādām savas dzīves "sfērām", šodiena bija uzskatāma ilustrācija tam, cik brīnišķīgi cilvēki ir manā dzīvē - draugi, kursabiedri un paziņas. Tu vienkārši visu laiku satiec cilvēkus un atkal un atkal saproti, ka tie ir ļoti forši cilvēki, un ka tev ir tik ļoti paveicies.

Un arī kokteilis Magnolija 100 šotos, kas bija gan garšīgs, gan brīnišķīgā salātzaļā krāsā, gan tas, ka es atkal saņēmos pagatvot prātīgas vakariņas, gan tas, ka drusciņ saņēmos pieķerties esejai, ir šīsdienas prieki.