Domāju par priekšstatiem, ka homoseksuāli cilvēki izskatās kādā konkrētā veidā un to, ka cilvēki mēdz izteikt tādas frāzes kā "jocīgi, viņš gan pēc geja nemaz neizskatās" - man tas viss liekas tik ārkārtīgi dīvaini. Protams, ir kaut kādas vizuālas pazīmes, kas, acīmredzot, tad ir kopīgas daļai homoseksuālu cilvēku, ja jau tās ir tikušas ievērotas, tomēr dažkārt, paklausoties šāda tipa komentāros, man ganrīz rodas sajūta, ka cilvēkiem būtu teju pienākums ar savu izskatu apliecināt savu seksualitāti, lai viss visiem uzreiz būtu skaidrs.
Man ar šādu uzskatu ir ļoti grūti samierināties, jo es domāju, ka cilvēki ir vispirms cilvēki, un seksualitāte, kaut arī svarīga identitātes šķautne, tomēr, manuprāt, nav nekas tāds, kas cilvēku tik lielā mērā definē, ka tai obligāti būtu jāizpaužas arī viņa ārienē. Tas tā var būt, un var nebūt - bet tā noteikti nav norma.
Man, piemēram, šķiet, ka mana seksualitāte vienkārši nav citu cilvēku darīšana. Tiem cilvēkiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ informācija par to varētu būt relavanta, es to varu pateikt, bet uz pārējo pasauli tas gluži vienkārši neattiecas. Es, protams, saprotu, ka var rasties citāds iespaids, jo es tomēr laiku pa laikam parādos kādos pasākumos vai ierakstu kādu ierakstu, bet tas ir tieši tā iemesla dēļ, ka man Latvijas situācijā liekas svarīgi varēt pateikt, ka, jā - es neesmu skapī, - bet nevis ar vēstījumu, ka pats fakts ir kaut kas īpašs, bet gan parādot, ka man vienkārši šķiet, ka nav nekāda iemesla to slēpt tieši tāpēc, ka mana seksualitē pieder man, un man ir vienalga, ko sabiedrība par to domā. Tas arī ir iemesls, kāpēc es grasos piedalīties Praidā, proti, es domāju, ka cilvēki ir brīvi būt par to, kas viņi ir. Un, nevis kāds var viņiem šo brīvību atņemt vai piešķirt - bet cilvēki jau ir brīvi (tas, ko mēs varam, ir veicināt izpratni un likumu sakārtošanu). Es principā pat neapsveru variantu, ka kādam citam varētu būt tiesības kaut ko izlemt vai komentēt par otra seksualitāti. Tas būtu tāpat kā komentēt ādas krāsu vai to, ka kāds svin Ziemassvētkus, t.i. darīt jau tā var, bet tas ir diezgan absurdi un parasti tāpat neko nemaina.
Manā izpratnē tieši tā ir robežu nejušana, proti, neveselīga interese par to, kurš ir vai nav gejs, un cik labi vai slikti konkrētais cilvēks atbilst kaut kādam sabiedrības "iedomu tēlam".
Tas man kaut kādā ziņā drusciņ liekas līdzīgi kā frāze "bet tu taču izskaties tik vesela". Atkal tas pats stāsts, manuprāt, cilvēkiem, kuriem informācija par manu "neveselību" ir relavanta, tā tiek dota, bet man nav pienākuma izskatīties kādā konkrētā veidā, kuru daļa sabiedrības varētu ērti salāgot ar kādiem saviem iepriekšējiem priekšstatiem. Es neesmu nedz slimība, nedz seksualitāte. Es esmu cilvēks. Un uz citiem cilvēkiem es cenšos skatīties tieši tāpat - kā uz cilvēkiem, kuri, ja uzskatīs par vajadzīgu dot man kādu specifisku informāciju par sevi, to izdarīs paši.
Man ar šādu uzskatu ir ļoti grūti samierināties, jo es domāju, ka cilvēki ir vispirms cilvēki, un seksualitāte, kaut arī svarīga identitātes šķautne, tomēr, manuprāt, nav nekas tāds, kas cilvēku tik lielā mērā definē, ka tai obligāti būtu jāizpaužas arī viņa ārienē. Tas tā var būt, un var nebūt - bet tā noteikti nav norma.
Man, piemēram, šķiet, ka mana seksualitāte vienkārši nav citu cilvēku darīšana. Tiem cilvēkiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ informācija par to varētu būt relavanta, es to varu pateikt, bet uz pārējo pasauli tas gluži vienkārši neattiecas. Es, protams, saprotu, ka var rasties citāds iespaids, jo es tomēr laiku pa laikam parādos kādos pasākumos vai ierakstu kādu ierakstu, bet tas ir tieši tā iemesla dēļ, ka man Latvijas situācijā liekas svarīgi varēt pateikt, ka, jā - es neesmu skapī, - bet nevis ar vēstījumu, ka pats fakts ir kaut kas īpašs, bet gan parādot, ka man vienkārši šķiet, ka nav nekāda iemesla to slēpt tieši tāpēc, ka mana seksualitē pieder man, un man ir vienalga, ko sabiedrība par to domā. Tas arī ir iemesls, kāpēc es grasos piedalīties Praidā, proti, es domāju, ka cilvēki ir brīvi būt par to, kas viņi ir. Un, nevis kāds var viņiem šo brīvību atņemt vai piešķirt - bet cilvēki jau ir brīvi (tas, ko mēs varam, ir veicināt izpratni un likumu sakārtošanu). Es principā pat neapsveru variantu, ka kādam citam varētu būt tiesības kaut ko izlemt vai komentēt par otra seksualitāti. Tas būtu tāpat kā komentēt ādas krāsu vai to, ka kāds svin Ziemassvētkus, t.i. darīt jau tā var, bet tas ir diezgan absurdi un parasti tāpat neko nemaina.
Manā izpratnē tieši tā ir robežu nejušana, proti, neveselīga interese par to, kurš ir vai nav gejs, un cik labi vai slikti konkrētais cilvēks atbilst kaut kādam sabiedrības "iedomu tēlam".
Tas man kaut kādā ziņā drusciņ liekas līdzīgi kā frāze "bet tu taču izskaties tik vesela". Atkal tas pats stāsts, manuprāt, cilvēkiem, kuriem informācija par manu "neveselību" ir relavanta, tā tiek dota, bet man nav pienākuma izskatīties kādā konkrētā veidā, kuru daļa sabiedrības varētu ērti salāgot ar kādiem saviem iepriekšējiem priekšstatiem. Es neesmu nedz slimība, nedz seksualitāte. Es esmu cilvēks. Un uz citiem cilvēkiem es cenšos skatīties tieši tāpat - kā uz cilvēkiem, kuri, ja uzskatīs par vajadzīgu dot man kādu specifisku informāciju par sevi, to izdarīs paši.
1 comment | Leave a comment