Vajadzētu pastāstīt, kā man iet, bet es jūtos tik nogurusi. Šodien par laimi beidzās orientation week pasākumi.
Gribas arī ielikt kādas bildītes fb no šīs nopietnās ziemas, jo es pa ceļam bieži redzu visu ko smuku, bet ziema ir tik nopietna, ka es novelku cimdus tikai, ja man vajag lietot google maps, un šis ir pilnīgi nopietni. Man vienmēr ir divi pāri cimdu, ko es uzvelku jau pirms iziešanas no telpām. (cilvēki, kuri mani pazīst vairāk, zina, ka man ātri nosalst rokas tik ļoti, ka tās vairs nevar just), tāpēc pagaidām esmu nofotografējusi tikai savu māju, pie kuras aug divas apsnigušas egles. Mani fotografēšana vispār galīgi neinteresē, bet es tomēr esmu ziemeļpolā, nu, labi, ne gluži, bet gandrīz. Ģeogrāfiski tā ir metafora, protams.
Ziema beigšoties maijā. Kad sākšoties baltā nakts or something.

Vai es pārspīleju. Nē, tā ir mana subjektīvā realitāte. Redzēju, ka austrāļu meitene šodien veļ sniega pikas ar plikām rokām un vispār neizskaās nosalusi.