Bet atkal ir šitā jocīgā lieta: man ir grūti atšķirt sapņus no realitātes, proti, es pēdējās naktīs daudz redzu sapņos cilvēkus, kurus esmu vai nu satikusi iepriekšējā dienā vai arī runājusi ar viņiem pa telefonu, vai kā vēl citādi komunicējusi, bet skaidri es tos sapņus, kā jau ierasts, neatceros, un tad man dienas gaitā sāk sajukt, vai cilvēks man kaut ko patiešām ir teicis/vai es esmu teikusi, vai arī tas bija sapnī. Un brīžiem tas ir reāls apjukums, nu, tā, ka liekas "a, nafig tu man šito vispār teici, tas ir kaut kāds bezsakars", un tad es sāku sevi mierināt - tas, visticamāk, bija sapnī - , bet tad apjūku vēl vairāk, jo īsti droša neesmu. Šitā kaut kad jau bija, tas ir diezgan mokoši, un es ceru, ka ir, nezinu, pārvākšanās stresa simtoms vai kas tāds un drīz pāries.