Cik viegli ir kļuvis kaut kur uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu - es vairs nejūtu to nejauko asumu, ka man ir jāsauc sevi vārdā, kas nekādi nevar būt mans. Cik jocīgi, ka vispār nav nekāda pierašanas/pārejas posma, kad liktos kaut kā neierasti vai es sāktu aiz ieraduma rakstīt veco uzvārdu. It kā tā būtu bijis jābūt jau no sākuma. Laikam jau arī ir normāli justies komfortabli par to, kā tevi sauc. Jocīgi gan, ka tagad izrādās, ka ir tik daudz cilvēku, kam ir ļoti patikusi mana vārda un uzvārda kombinācija.

Tā pati sajūta, kas sākās jau pirms kāda laika – it kā beidzot es spētu elpot, it kā beidzot es pamazām kļūtu pati par sevi.