Izskatās, ka tagad sāksies manis iztaujāšana par to, kāpēc es esmu izlēmusi mainīt uzvārdu ne tikai pasē, bet arī literatūrā (es jau biju paredzējusi, ka tā būs pēc tā, kā A. M. reaģēja, un es jau arī visas tās bažas saprotu), bet, ka tas notiks tik fiksi, gan laikam nē. Un par to apdomīgumu - manuprāt, šobrīd vēl ir apdomīgi, jo man nav grāmatas, un gan jau cilvēki pieradīs. Man arī par šo ir pašai mazliet bailīga sajūta, vai es neiegrimšu pilnīgā aizmirstībā, ja neviens nesavilks, ka tā esmu es (nav jau visur bildes ar kaķīti, kas teiktu priekšā), bet es nevaru šādu apsvērumu dēļ dzīvot/rakstīt ar uzvārdu, kas man vienmēr ir riebies un kuru es vispār nespēju saasociēt ar sevi.

Vajadzētu saņemties tuvākajā laikā nomainīt visādos e-pastos un tamlīdzīgi.

Vispār man baigi gribas pārvarēt slinkumu un sajūtu, ka es no šī visa neko nesaprotu, un piesēsties un sameklēt kādu programmu, ar kuras palīdzību varētu iezūmot tekstu tik daudz, cik man vajag, jebkur. Jo šobrīd ir ok, kamēr es rakstu kaut kādus word dokumentus, jo tad var uzreiz uzlikt lielus burtus un pēcāk saformatēt, tāpat internetu var nokopēt, bet, piemēram, skype izmantot ir ārkārtīgi neērti, un arī daudzas citas lietas ir diezgan piņķerīgi. Planšetē ir gandrīz vieglāk, kaut arī ilgstoši rakstīt, protams, neērti, ir viskautkas sakombinēts; interfeisam un daļai aplikāciju lieliski der talkbeks, savukārt, internetu izmantojot, ko tāpat daru salīdzinoši maz, to var izslēgt un visu vienk. palielināt, jo, kamēr talkbeks darbojas, latviski rakstīt nav iespējams. Vēl arī ir tas Leldes atrastais internets, kuru izmantot, rakstot cibas ierakstus vai atbildott uz e-pastiem, jo tas ļauj palielināt tekstu arī, kamēr es rakstu un izlabot atsevišķus vārdus, ko nevar darīt operā un citur, tb - jāraksta uz izjūtu un tad tikai pēc uzrakstīšanas tekstu var palielināt, kas, protams, padara neiespējamus garākus tekstus, jo nu es nespēju uzrakstīt rindkopu bez nevienas kļūdas, neredzot, ko es rakstu, kaut arī domāju, ka ar laiku varētu savas prasmes tiktāl advancēt, lai gan - es parāk daudz aizdomājos. Savukārt opera atkal ir vienīgais pagaidām atrastais internets, kuru var palielināt neierobežoti daudz reižu. Kopumā ar planšeti ir diezgan piņķerīgi, bet, man šķiet, ka tā, kā pamatā es to izmantoju, lai lasītu grāmatas, arī papildus lietas es menedžēju tīri labi. Un, es domāju, ka skrīnrīderi latviešu valodā androīdierīcēm jau, nez vai, ir plāns tuvākajā laikā ieviest, viss atkarīgs no manis, te es atkal varu sapņot, ka man kādreiz būs daudz naudas, un es visu salabošu un varēšu palīdzēt citiem, lai viņiem nebūtu nepieciešams neatslābstoši trenēt atjautību, kas nekādā ziņā nav slikti, bet mēdz nogurdināt.

Vispār es gribu pajautāt pajautaa komūnā, vai šeit nejauši nav kāds, kurš izmantotu kādas skrīnrīding programmas vai ko tādu, bet ir mazliet nepatīkami domāt, ka es varētu saņemt nejaukus komentārus, lai gan principā, man šķiet, ka tas ir tāpat kā pajautāt, va kāds no jums ir lasījis simts vientulības gadus un kā jums patika? vai arī kura suņu barība ir labāka, ja sunim ir alerģija? Tikai mazliet specifiskāks jautājums, uz kuru varētu tad vienkārši neatbildēt, ja grāmata nav lasīta.