Un vispār man apkārt ir paši brīnišķīgākie cilvēki.

Par nemetaforiskiem spokiem runājot, vakar pirms aizmigšanas dzirdēju paklāja skrāpēšanu un šņukstus. Gribēju vienreiz saņemties, pagriezties un paskatīties, kas ir uz tā paklāja, bet pēdējā brīdī tomēr mazliet sāku baidīties, tā vienmēr ir, man pārsteidzošā kārtā jau kādu laiku vairs bail nav (no visām tām nakts skaņām, reizēm arī gaismām, kas ir manā istabā), bet tad, kad iedomājos, ka viss, es ceļos un noskaidroju, kas te notiek, gan uznāk tāds kā drebulis.

Jei, kā es tagad varēšu prokrastinēt un likt klucīšus, proti, goodreads lapā atķeksēt visas jebkad izlasītās grāmatas. Visas gan tur nemaz nav. Un visas droši vien neatcerēšos, lai gan - man jau bieži gribas likt klucīšus tā vietā, lai darītu kaut ko prātīgu.