Pēdējās dienas gan ir bijušas brīnumjaukas. Grāmatu kaudze, kas jau kādu laiku mētājās pie datora, krietni sarukusi. Varbūt man šādas prombūtnes, kurās var pasēdēt klusumā un padomāt, palasīt grāmatas un paskatīties filmas, nozīmē kaut ko līdzīgu kā citiem cilvēkiem ceļošana. Man ceļot ne pārāk patīk, jo tas ir daudzējādā ziņā apgrūtinoši un nogurdinoši, bet atkāpšanos no ikdienas realitātes laiku pa laikam tāpat gribas.
Un es vēl joprojām jūtos mazliet samulsusi un pārsteigta redzot, ka kādam manis ir pietrūcis. Tā laikam ir viena no laimīgākajām sajūtām, kuru man līdz šim ir izdevies atklāt, lai cik tas arī dumji neizklausītos.