Pusi dienas mocījos, nevarēdama atsaukt atmiņā Nelabuma galvenā varoņa vārdu. Par grāmatu iedomājos ne jau kādu filosofisku pārdomu kontekstā, bet gan tāpēc, ka ilgi skatījos spogulī un atcerējos (es bieži to atceros), ka tam džekam, kura vārdu biju aizmirsusi, kaut kāda vecmāmiņa vai krustmāte bija teikusi, ka viņš spogulī skatoties tik ilgi, ka reiz tur ieraudzīšot mērkaķi. Mani šausmīgi kaitināja, ka atceros citu personāžu vārdus, bet viņa ne, un tā aizmiršana likās ļoti dīvaina, jo nav daudz grāmatu, kuras es būtu lasījusi tik daudz reižu kā Nelabumu. (Es vispār nemēdzu grāmatas lasīt vairākas reizes, vēl bez šīs laikam varu iedomāties vēl tikai Pepiju un Hariju Poteru :D)