Šonakt piepildījās viens no ļaunākajiem murgiem, kādus esmu varējusi iedomāties, proti, naktī pazuda elektrība. (jā, man ir bail no tumsas). Pāris reizes elektrība noraustījās jau, kad devos pie miera, nedaudz pēc diviem, kas jau radīja nelāgu noskaņu. Tad es gulēju un ilgi nevarēju aizmigt, un, kaut kad ap pieciem pārstāja dūkt ledusskapis un no vienkārši tumšs kļuva visaptveroši tumšs, jo, piemēram, pārstāja darboties rūteris, kas dod mazās, zaļās gaismiņas, un cik noprotu, elektrība pazuda arī apkārtnē (man ir žalūzijas, for sure nezinu), bet bija tumšs, un L arī raksta, ka nebija/nav (?) elektrības.

Man bija bail, ka varētu atkal sākt tecēt ledusskapis un es varētu appludināt kaimiņus, bet bija bail izkāpt no gultas un paskatīties, vai viss ok, tad es cerēju aizmigt, lai nebūtu tik ļoti jābaidās, bet tad man sāka likties, ka jūtu deguma smaku, un es sāku baidīties, ka, ja aizmigšu, un izcelsies ugunsgrēks, es sadegšu miegā vai nosmakšu. Tad es sevi mēģināju mierināt, ka gan jau to smaku es tikai iztēlojos. Bet L arī kaut ko tādu raksta.

Bet, nu, ok, elektrība atgriezās. Ceru, ka nekur nekas nedeg.

UPD: Es jau nu gan savu kaimiņu vietā tagad nebrauktu liftā, ja nu elektrība pazūd atkal. Bet, ok, es ļoti labi apzinos savas noslieces uz paranoju un kā uz mani darbojas konkrēta veida trigeri; es iedomājos arī, ka varbūt ir sācies Krievijas iebrukums, jo mans vectēvs bērnībā man teica, ka tad, kad tas notiks, viņi mums vispirms atslēgs elektrību. :D

Vēl es atcerējos arī filmu par Blēras raganu un to, ka tā meitene mežā saka, ka saule vairs nekad neuzausīs.