Zini, to jau nekad nevar zināt, kā cilvēkiem patiesībā iet, mums ir publiskais tēls.

Es, piemēram, noteikti līdz galam neesmu izkūlusies no depresijas, bet es spēju darīt visādas lietas, tikt galā ar ikdienu un lielākoties arī justies ok. Un es jau sen vairs nejūtos kā failure, tāpēc ka reizēm man joprojām gadās dienas, kruas ir grūti nodzīvot līdz beigām. Tiesa, es joprojām jūtos kā failure daudzu citu aspektu sakarā.

Tas, ko es domāju ar "varoņa" tēlu, ir sakoncentrēts neadekvāts pozitīvisms, t.i. cilvēks, kas viens pats tiek galā ar visu, nekad nejūtas slikti un arī, ja jūtas, nekad par to nerunās. Man tas vairāk izskatās pēc zombija nevis cilvēka.