Vai ne? I mīn, bērni ir jauki un, ja viss izdodas, lieliski, bet uz to tik šausmīgi iespringt, ka jāpadara pasaule par murgu - kāpēc? Es atceros, ka vienā studiju kursā reiz tika apspriesta iespēja cilvēkiem kādreiz pārcelties uz Marsa, tb - ja mēs visu sačakarēsim uz zemes, tad būs alternatīva, un viena meitene pateica, ka viņai liekas ļoti jocīgi, ka cilvēce ir gatava ieguldīt tik daudz rsursu un pūļu, lai varbūt kaut kad nākotnē varētu pārcelt savu eksistenci kosmosā, kamēr šobrīd ir tik daudz cilvēku, kuri dzīvo sliktos apstākļos un kuriem varētu palīdzēt, tas man šķiet kaut kas uz to pusi. Why don't do something from where you are with what you have?