Ir pienākusi tā diena, kad, es iegājusi pastā un nočekojusi, ka pasts ir pārāk liels un ar pārāk daudziem lodziņiem un garām rindām, lai es tur spētu kaut ko nomenedžēt, līkņājot apkārt un ceļoties pirkstagalos, eju pie random lodziņa un saku "I can't see the numbers, is there a chance that someone could help me?"
Un, jā šis ir par dažādiem faktoriem: valodas distanci, situāciju, kurā īsti nav neviena, kam liktos adekvāti lūgt atnaākt līdzi (nerunājot jau par to, ka man kopumā kaut kā nav sajūtas, ka man pastā būtu vajadzīga līdznācēju asistence - tur tomēr ir darbinieki), par to, ka vienkārši ir sajūta, ka man to līgumu vajag nosūtīt šodien, un es ar to nečakarēšos vēl n reizes, bet ir skaidrs, ka es vairs negribu nonākt apstākļos (gan iekšējos, gan aŗējos), kur es nevaru šādi izdarīt.
Absurda drāma - Post a comment
“Of course you don't believe in fairies"
pelnufeja (pelnufeja) wrote on December 7th, 2016 at 05:47 pm