Man tieši pretēji šķiet, ka tā ir acu atvēršana, es agrāk esmu bijusi tik pārņemta ar to, kā es pati šādās situācijās jūtos (nonākusi kontaktā ar cita cilvēka sāpēm, t.i. tik nekomfortabli, nobujusies utt.), ka man nav bijis spēka patiešām pievērsties otram.
Ar pareizās reakcijas nemeklēšanu es domāju nevis nekā nereaģēšanu un nemēģināšanu izdomāt, ko, piemēram, teikt, bet gan apziņu, ka tu nevari visu izdarīt "pareizi".