Jā, es domāju, ka cilvēki vienkārši ļoti bieži nesaslēdz kopā šos divus Tevis minētos faktorus.

Un, ja cilvēks saprot, ka viņu kādos brīžos nereāli kaitina bērnu bļaušana, nav jau baigi viegli sākt sevi izjautāt no sērijas "bet vai tiešām tas ir ok, ka es sagaidu, ka bērni būs klusas lellītes?", t.i. cilvēkiem nepatīk atzīt, ka viņi varbūt līdz galam nav padomājuši...

Un mūsu sabiedrībā, es domāju, tas lielā mērā ir vecais labais neiecietības jautājums kopumā.