Interesanti, ka biežākie glāžu saplēšanas gadījumi manās mājās atgadās, nevis ballītēs vai ar ciemiņiem, kad notiek rosība un kāds nejauši kaut ko nogāž, bet gan, kad es viena pati mierīgi mazgāju traukus, sāku par kaut ko domāt, aizmirstu, ka man blakus ir trauki un ar enerģisku rokas vēzienu kādu glāzi no žāvētāja iegrūžu izlietnē, kur tā pret kaut ko atsitas un saplīst. Pēdējā laikā tā esmu saplēsusi kādas četras glāzes. Es reizēm domāju, ka tos traukus, kas ir caurspīdīgi (no stikla) man vajadzētu spilgtās krāsās, jo es uz virtuves virsmu fona - tukšus - tos vienkārši neredzu, no otras puses, tas jau nemainītu faktu, ka es mēdzu aizrautīgi domāt vai runāt un veicināties ar rokām. Plus, krāsainās glāzes parasti ir vai nu nesmukas vai dārgas, un es domāju, ka tik viegli plīstošas lietas kā trauki un zeķbikses jāpērk pēc iespējas lētāk, lai nebūtu žēl, kad kaut kādos stulbos veidos saplīst.
Bet ir arī pozitīvā puse šādam trauku dauzīšanas piegājienm - proti, ja lauskas ir izlietnē, tās ir daudz vieglāk savākt, nekā, ja tās ir uz grīdas, un daudz mazāks risks tām uzkāpt virsū.