nu, es īpaši neimzantoju ne konspektus, ne powerpointus - tb - es mēdzu ielikt kindlē failu ar plāna punktiem un to pirms runāšanas pārlasu, bet, ne runājot, jo es skaļi lasu lēni un slikti, un tas man tikai traucētu. aut. seminārtā es gan lasīju kaut kādas dzejoļu rindas, ko komentēju, bet tas bija citādāk - tur es varēju sēdēt, plus, tas vairāk bija sarunas formāts, nevis prezentācija, un nebija tik ļoti jāraizējas, ka es neesmu superveikla. bet jā - daudzreizēja teksta izmēģināšana droši vien varētu būt atslēga.
kad mums vienā no kursiem bija jāveido runa par vienalga kādu sevis izvēlētu tēmu, un es stāstīju par tēmu, par kuru tikko citā kursā biju uzrakstījusi eseju, plus iepriekšējā vakarā biju simts reizes izmēģinājusi, kā visu secīgi stāstīšu, bija ok, vienk. reizēm ir sajūta, ka, lai piecas minūtes pastāstītu kaut ko, ko tu principā zini, nav jāgatavojas, bet laikam es kļūdos.