Ja visas dienas varētu nodzīvot tā, kā šodienu (sazin, varbūt visa atslēga ir gulēt ne vairāk kā trīs h, nevis 11 h). Izņemot vienu tiešām smagu noguruma brīdi ap kādiem desmitiem vakarā, kad lasīju, es esmu jutusies ļoti labi un daudz ko izdarījusi. Un gandrīz visu dienu nepārtraukti ir bijusi tā skaidrības un drošības sajūta, kas par spīti tam, ka tu esi haosa vidū, un daudzas aukliņas un pavedieni joprojām ir atrisuši un nesaprotami, ļauj tev apzināties, ka tu esi savas dzīves pašā centrā, ka viss ir kārtībā, kaut arī nav. Es gribu palikt šajā punktā.
Leave a comment