Šobrīd man liekas, ka viss ne tikai nav slikti un briesmīgi, bet ir pat ļoti labi. Esmu atbraukusi mājās pēc brīnišķīgas ciemošanās, atguvusi internetu (kā pazušana bija šodienas šausmas, lai gan - es uzrakstīju diezgan daudz teksta, jo nevarēju ik pēc desmit minūtēm līst cibā un feisbukā, bet jau biju iztēlojusies, kā man būs jāsaka pasniedzējai, ka neesmu iesniegusi darbu laikā, jo man bija problēmas ar internetu, kas izklausās pēc klasiskiem studentu meliem), uzvārījusi divas dažādas tējas un tagad jūtos tā, ka vēl pietiek spēka mazliet salabot un papildināt tekstu par to, kā es esmu nogurusi no mūžīgās spriedelēšanas par padomju sistēmas atstātajām sekām.