Shodien taada ziemiiga diena. No riita biju kursos un atkal satiku tos jaukos cilveekus ( savus vecos klasesbiedrus) un kopaa gaajaam kaadu gabalinju maajaas. :) Tad braucam pie teeta un kopaa domaajaam uz kuru kalnu shodien braukt. Bija visaadi ieteikumi, bet beigaas aizbraucaam tepat uz Ramkalniem un noleemam ka taalaak brauksim riit. Patiesiibaa tajos Ramkalnos diez gan jauki. Paceelaaji ir pat ljoti labi un trses.. nu taadiem kaa man tur tiiri labi patiik. Vieniigi apakshaa nav bremzeeshanas celja. Lejaa uzreiz peec trim/chetriem metriem ir grava un apakshaa kafejniica.. :)).. Pimro reizi braucot leja neapreikjinaaju savu aatrumu un speeju nobremzet. Kad ieraudziiju, ka priekshaa ir gravis strauji meigjinaaju apgriesties un diez gan  speeciigi notriecu vienu tanti, kura gaidiija uz paceelaaju... ")  bet nu shoreiz dikti atri pagaja laiks un bija jau atbraucis teetis lai vestu muus maajaas.  starpcitu, kaads nebrauc gadiijumaa riit kaut kur sleepot?.. vareetu sarunaat , ka mees ar aizbraucam uz to pashu vietu... :)

Nevis "dēļ manis", bet "manis dēļ".

(piedod, pelliit, bet->) man slinkums labot visas kļūdas.. :)