Piektdiena, 10. Jun 2005, 17:06

manam sasodītajam glābējam ir klibs zirgs un viņš pats kaut kur aizdzēries krūmājā guļ. Virs viņa lidinās mušiņas, bet es te sēžu tāda skaista un smaržīga. Kāda draņķība. Man ir tik ļoti sevis žēl, ka bezmaz vai jāraud žēlas krokodīla asaras.
ar asiņainu mēli uzlaizītas sapņu driskas un saulrietu gaļa.
(kuš, kuš, mazā, čššššš nav tāda vārdiņa "nevaru", izslēdzies un močī tālāk)
P.S. nē, viņam ir aizdzēries arī zirgs