pelican

Sieviete herbārijs
vīrietis ledū
krāšņākais bieds
ripzāģis medū.

Nāc, parādi man savu konfekšpapīriņu kolekciju :) nu, nāāci. es gribu apostīt visus papīrīšus, saostīt vecu caurspīdīgā ietinēj papīriņā ielipušo Krimas šokolādes smaržu un brīnīties par to rožaino eksemplāru. Es zinu, man nava, ka tas vienīgais, un jā es arī tādu gribētu. Dīvaini, ka jo vairāk man nava, jo vairāk tev ira. Bet man toties sienas skapī ir štābiņš, tur ir no virtuves nosperta tikko cepta burkānmaizes šķēle, es tev atdošu lielāko pusi, nu nā-ci, nenāksi? Nu labi, darīsim Lielās Blēņas, es sakodīšu zobus, saraustīšu zeķubikses un izlīdīšu līdzās tev uz jumta. es līdīšu aiz tevis pagrabā zem trubām un mēs kopīgi taisīsim midzeni kaķēniem un zagsim pienu no ledusskapja priekš kaķenes. Man ļoti bailīgi, bet iešu arī uz mežu un šļūkšu ar jaunajām biksēm pa ledus trasi uz riepas lejā, lai pēc tam ar uzpampušu snīpi atstātu asiņainu sliedi sniegā. Nāci. Lēkāsim gumijas, kāpsim kokos, tu varēsi būt razboiņiks, noliesimies ar abļivalkām , pildīsim atmiņu klades, laizīsim cukurgailīšus, slēpsimies zem gultas, taisīsim segu mājiņu aiz mājas, stāstīsim šausmu stāstus un baidīsimies, baidīsimies, baidīsimies, būvēsim sniega cietoksni un ieņemsim citu ar kaujas spiedzienu uz lūpām, peldēsim pāri ezeram šaurākajā vietā, šļakstīsimies un spēlesim krokodīlos un mērkaķos.

Es būšu tepat, uz ietves malas, ganīšu skudras un klausīšos cilvēku soļu radio.  Un tu, tu būsi iemūrēts citā betonā. Bet pa labi no tevis, paskaties, ir tas pats taurenis ar fofu uz mēles.