Otrdiena, 8. Mar 2005, 22:16

Ziniet kā nomira mana vecvec vecmāmiņa? Viņa no rīta izgāja ārā, piesēdās uz soliņa, pieliecās, lai sasietu pastalu..un viss.

Otrdiena, 8. Mar 2005, 22:23
(Anonymous)

Cilveeks, kursh liidz peedeejam mirklim nepadevaas.. Savaa zinjaa skaisti (ja taa var teikt par naavi)..

Zini,man domaas par vecumdienaam visvairaak biedee bezspeeciiba un atkariiba no citiem cilveekiem..Te tas kaut kaa izpaliek..

Otrdiena, 8. Mar 2005, 22:50
[info]pelican

Mjā, tas ir labs vērojums, atkarības pozīcija- šajā gadījumā gotiņa palika neizslaukta un pastala nesasieta.

Otrdiena, 8. Mar 2005, 22:29
[info]vienna

oi... skumji.... mans vectēvs tika aizsaukts uz Dieva dārziem kādās svinībās. Viņš teica, ka aiziešot mazliet nosnausties un kaut ko trāpīgu noteica, interpretējot sanāk, ka aiziet pavisam. Neviens, protams, tad nepievērsis uzmanību. Vēlāk gājuši skatīties, kur ta onkels ira, šis dus. Jau dus Dieva mierā.... mjaaaa... man tad bija 2 nedēļas. Šo man sen jau diezgan izstāstīja Omamma, viņa sieva un mana tēva māte. jā...

Otrdiena, 8. Mar 2005, 22:54
[info]pelican

jā, nāve būs, cerams, ka ar humora izjūtu.