Un palieku viena.
Nē, atpakaļ.
Es nevaru nopļaut to cilvēku mežu,
jo tad es palikšu viena.
Kaut gan es jau esmu viena
tāpēc es tomēr nopļauju cilvēku mežu.
iestūķēju gaļmašīnā un samaļu kotletēs.
Skatos uz savu kāju un redzu, ka kāds to pacietīgi un mērķtiecīgi sakniebtām lūpām izdauza karbonādē. Gaļa, gaļa, gaļa.
Visapkārt vienas vienīgas miestnieku attiecības, nobrauca roku pret širci, ieslauka aknu paliekas, piemiedz aci blakusstāvošajam un saka: "pamet man to lieso gabaliņu, viņš tā vēlīgi uz mani skatās" Šņak, šņak, šņak. cik, cik, cik. Nu re, cik smuki, iedauzam sirdī sirdsveida formu un iedodam instrukciju kā mīlēt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}