ārprāts, ārprāts, ārprāts, kaut kādas bailes stindzina ķerties klāt jebkam, kas nav saistīts ar praktisko dzīvi vai baudīšanu. tā kā slinkums, tā kā bail saplēst kaut ko. burkas krājas plauktos un stikla krāsa izžūst blakus, fotogrāfijas sapelē mapītēs, nerunājot nemaz par filmiņām, tīrām neizbildētām filmiņām - 6 !! kad tad tā ir bijis? kartons nopirkts noputējis un tā tālāk. vai tad ziemai nevajadzēja būt tai, kurā ziemeļnieks radoši rosās aiz aizputējuša loga pie svecītes? un sen jau zināms, ka pārvarēt to var tikai vienkārši sākot darīt. šausmas! labi sākšu ar to, ka ielikšu te mazu bildīti.
