Sestdiena, 27. Dec 2008, 14:48

Es zinu, ka nepavisam tik sen biju ļoti nelaimīga, skumja, savainota, apjukusi un neiedomājami vientuļa. Nevarētu teikt, ka tagad es nejūtos vientuļa, bet savā ziņā esmu ar sevi sadraudzējusies un ieguvusi atbalstu sevī sev un tā ir tāda pieaugušo cilvēku vientulība. tāda cieta, rīcībgatava un varētu teikt, ka pat droša.
un man tas viss šķiet nožēlojami, jo ož pēc robota.
 ir doma | 2 raksta

Sestdiena, 27. Dec 2008, 21:29
[info]likvidet

vot tieši tādas lietas arī ar sevi pēdējā laikā jūtu, nē varbūt es jūtu pavisam citādākas, bet pie teksta riktīgi iet klāt, vienīgi izņemot robotu.
Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 29. Dec 2008, 15:56
[info]pelican

robots tāpēc, ka visi tādi paliek ar laiku. domā ierindas domiņas, lai pasaudzētu sevi no nežēlīgā eksistenciālisma.
Iepriekšējais - Atbildēt