cilvēkiem tik jocīgi aug mati ārā no galvas. sākas kā galaktiska spirāle no plikas vietiņas, plika nekā, sparīgi gatavi vīties, bet tad paši no sava smaguma kā nevarīgi stari bezspēkā sakrīt viens otram blakus. pļok. un tie celiņi, plikumiņi vienmēr atgādina to, ka cilvēks tomēr ir viens no neglītākajiem dzīvniekiem uz šīs planētas.