pelican

kāds pārlaidās pār manu ligzdu ieplēšot svītru
atpakaļgaitā
putns ar stikla spalvām uzšķērž debesīm rīkli
pil saule iekrāsodama noputējušo labirintu

sandales apkampušas kājas
ar seju pret asfalta kreveli
nopūšas grūši
tad uzbango tūkstošiem mazu
civilizācijas putekļu zvaigznīšu trūdi

no rāpuļa par ēnu vadītu gājēju,
kas nevar pacelties gaisā

man nav ne jausmas
kāpēc mēs esam apstājušies pirms putna
un iestiguši
baložpelēkās šausmās.

***

Vilnis izskalo ūdeni krastā
bet šis ātri kārpas atpakaļ

vakar satikās divi "kas man dos mūžīgu nesatikšanos"
Viņš (plēsīgais jūras krabis) - ar pērļainām parabolām acīs
Viņa (racējgarnele)- ļoti izsalkusi
Es (glāzē noslīcis astoņkājis)

Viļņi tik dusmīgi rēc pret krastu.
Nesaprotu.

***

bijām tumsā, vannasistabā, ar spogulīti un sveci: "pīķa dāma, parādies!"
visi aizskrēja.
es paliku tumsā.
par pīķa dāmu.

***

viņš pienāca
un man pajautāja
mana atbilde bij tieša, sveša un lieka
pliekanas domas skatās ārā pa acīm
skropstās šūpojas
nogurums ieķēries
es priecājos
jo varu minūtē vairākas reizes
plakstiņos paslēpties.
dažkārt arī miegā.
nē, visa mana seja ir viena liela acs
kas miedz
un nē, tomēr esmu vēl dzīva
ja jau vēl iekšā tā kliedz.

***

Es saslēdzos ar vadiem
sprakšķi neprātīgi dejoja pa manām krūtīm
ieraudzīju kā marmora skulptūras atdzīvojas
gāž katedrāles
un gaišreģe apmaldījusies bumbā
starp kārava krustiem
tūkstošiem kreisām rokām
liek sastapties uz pazaudētās maģistrāles

Tu. sas-kal-dī-ji un sa-da-lī-ji pa ku-bi-kiem
un iz-sū-tī-ji
vi-su-ma sēt-nie-kiem.
nu viss ir saskaņots.

(es karājos vados virs pelēkas šosejas vējā
lampiņas mirgo.

nosapņots)

***

tu sakumpis sēdi uz ceriņkrāsas grīdas un neveiksmīgi centies atcerēties:" es tevi..un tevi.. arī..es..tevi..pirksti?"
no griestiem pil vēstules
pie sienām klauvē jau simts gadus tu nepamani
tu ceļo laikā pirmajā klasē
tev acīs porcelāna putniņš
sadauzīts

***

izgāju uz lodžijas tumsā
noglāstīt kādu noklīdušu gaismas staru
viņš bij auksts

***

cilvēkā jau viss ir pirms cilvēka
un tomēr
ir jābūt lielai drosmei
dažreiz būt vienkārši cilvēkam

(par šito es nemaz neatceros, vai tas ir mans)

***

ir iestājusies ziema
sirds- mazs sasalis pelnutrauks,
kur cigaretēm atvēsināt savas sakarsušās galviņas
cssst

***

Dzīve bez piecpadsmit sešos
man šķita tīri jauka
(tamburā mainās gaismas)
mašīnists bremzē
vārgs kritiens uz dzīves vagona pusi

varbūt tas dzima
nobrukušajās kaprona pēcpusdienās
nirstot vannā
varbūt- pārbijies puisēns
garšvielu skapītī ielaida pārāk daudz
svaiga gaisa.
___

Dzīve bez piecpadsmit sešos
man šķiet tīri jauka
(sveiciens no Antarktīdas, tamburā sāk beigties sveces)
durvis pusvirus
mašīnistam pohas

varbūt tāpēc
ka bail visvairāk no saviem draugiem
varbūt tāpēc
ka pēdējā vagona tualetē
Neptūns sēž
un ķemmē ar nāras asaku
kaunuma lokas.

___

no tiesas vajadzētu noturēt zvērastu komisiju:
šis zvērasts, madam, nav nekāds zvērasts, bet pestelis kaut kāds.
šis? nu jā, šis ir brangs zvērasts, akceptējam, protokolējam un uzspiežam zīmogu starp lāpstiņām.
zvērasts..zvērīgi. krampjaini.. dzīvīgi.
no nerviem atejošie vadiņi sžņaugti dievs=sātans dūrē.

***

tu nāc mājās, dzīvoklis pa kāpnēm priecīgs tev kāpj pretī, jūs sasveicinaties ar rokturu palīdzību, un ienāc. un tad tu saproti, ka šeit nemaz nedzīvo.
tu dzīvo citur.
bet kur?
Kur tu dzīvo?

__

esmu izslāpusi kā saule

**

vienu krūzīti jūraszilas tējas

izkritu no kādas lielas mutes mīkstās sūnās
mitra zeme stiepj pretī savus garaiņus
neliekas ne zinis par smagajām dzīvokļu ēnām
kas aplipušas ap zemes kažoku.
debesīs traucas vilcieni kā lokani lineāli
mute izkaltusi
es mētājos peļķē
bet nejūtu.

***

saimes izgāztuve
tava reakcija ir atkritumu loterija


***

Tie, kas sapņo, tie mostas
..jau citā sapnī.

---

viss ko tu redzi
aiz plakstiņiem sadeg no vienas domas
liesmās duļķainās
stāvu zemāk sirds,
kruzuļaina princese, darba zirgs, diktators, nolāpītā
tu,
nodevēja mana.

--

uz vecām avīzēm skan putnu soļi
kokam spārnos, spalvās
salipuši debesu gali
tu brīnies zilā stilā
es attālinos

**

Aiz loga šovakar skumju suņi skrien
skrien un skrien un neapstājas

tiem nekur nav mājas

__

nakts apasiņošanas sistēma vienmērīgi pulsē.
pulkstens viens- pilsētā viss mierīgi.
mazie kaķēni guļ netīrajos māju pagrabos zem betoniem, guļ tik cieši, ka izšķīst tumsā, sadalās starp tumsas gāzes molekulām.
piens ledusskapī klausās mūziku, stingi pāriet ledus baltās mežģīnēs.
pulkstens divi- pilsētā viss mierīgi.
mazā četrkantainārūtiņā zelts izstiepies žāvējas uz plastmasas
cigarete ar brillēm izvirtīgi kūpina plaušas
pirksti kļūst uzmanīgi
pulkstens trīs, pulkstens tumsa, pulkstens septembris

***